Bērns nevēlas piedalīties nodarbībās.

Ja bērns  atkārtoti nevēlas piedalīties rotaļnodarbībā, kā pareizāk rīkoties? Piespiest viņu, vai ļaut sēdēt malā?

Lietotāja Lāsma Serdāne attēls

Ja tas ir pāris reizes, tad

Ja tas ir pāris reizes, tad lai bērns labāk pasēž malā un paskatās, bet ja tā ir ikdiena, tad jau tur ir jādomā citi varianti. Varbūt, rotaļnodarbībā vajag iesaistīt ko ļoti interesantu, ko šis bērns noteikti vēlētos apskatīt, aptaustīt un tad varbūt, viņam pašam nemanot, viņš jau būs iesaistījies rotaļnodarbībā! :)

Pati pasniedzu bērniem mūzikas nodarbību. Bija līdzīga situācija - viens bērns, bet gan "jauniņais", nevēlējās dziedāt - varbūt baidījās no nezināmā, ko darīsim utt... Nu jā, viņš nevēlējās dziedāt, bet, prom iet es viņam neļāvu, tāpat sēdēja starp visiem bērniem. Es nepiesaistīju viņam īpašu uzmanību - skaļi rājot - dziedi taču, ver muti vaļā :D , tik vēroju vai viņš nav sācis dziedāt. Un vienā dienā (bija pagājis apmēram pusmēnesis), skatos, bērns dzied! :)

Nu, jācer, ka arī jūsu situācijā bērns pats sapratīs, ka viņam nepiedaloties nodarbībā ir ļoti garlaicīgi un sāks piedalīties! :)

Lietotāja audzinātāja attēls

Arī man ir līdzīga problēma.

Arī man ir līdzīga problēma. Bērns atsakās piedalīties, piemēram - nostāties ar visiem bērniem aplī, nesēžās uz paklāja, kad visus tur aicinu - viņš pat sāk skaļi raudādams protestēt. Kaut gan mans stāžs ir ļoti liels, ar šo gadījumu galā netieku. Muzikālajā viņš vispār tikai sēž vai guļ stūrī uz sola, kamēr nepievērš uzmanību. tikko uzrunā, sāk raudāt. Nevienā no situācijām nestrādā nekāds ieinteresēšanas veids. Viwnīgais kur viņš neatsakās piedalīties, tās ir individuālās praktiskās nodarbības - zīmēšanā aplicēšanā, arī veidošanā. Grupiņa ir jauna - šajā rudenī izveidota. Visi bērni ir jau iedzīvojušies, bet ko darīt ar šo mazuli, vairs nav padoma. Runāju par situāciju arī ar vecākiem. Viņi domā, ka kļūda varētu būt viņu audzināšanā. Bērns līdz nākšanai uz dārziņu, praktiski ir uzturējies tikai mājās. Es gan tam īpaši negribētu piekrist, bet gadījumi ir dažādi. bērnam ir pilni trīs gadiņi un 5 gadus vecs brālis. Varbūt, ka kādai no kolēģītēm ir padoms, kā man ar šo situāciju tikt galā. Aija

Lietotāja Peļukiņš attēls

Mana problēma arī bija

Mana problēma arī bija līdzīga. Bērns atnāca uz b/d 3gados. Viņš ar mums pieaugušajiem vispār nesarunājās.Tikai ar auklīti, kad bija vajadzīga palīdzība. Nodarbībās nepiedalījās , ja sēdējām uz paklāju, tad viņš arī, bet ne runāja, ne arī izpildīja kustības.Tas pats bija arī mūzikā un sportā. Viņš bija vērotājs. Kad centos runāt ar viņu, viņš it kā sastinga un nodūra galvu uz leju. Pagāja gads un maijā viņš sāka runāt un piedalīties visās aktivitātēs. Valoda viņam bija labi attīstīta, mājās viņš bija dziedājis dziesmas ko mūzikas nodarbībās dziedājām, sporta pamat kustības arī mājās mācījis savam mazajam brālītim. Šādu bērnu manā pieredzē parādās aizvien vairāk. Pagājušajā mācību gadā arī bija viens 3 gadīgs, viņš pat nepiedalījās kustību aktivitātēs. Ja aicināju sāka skaļi protestēt, traucējot visus pārējos koncentrēties nodarbei. Kolēģes teica, ka nepareizi darīju, ka ļāvu brīvi spēlēties neiesaistot nodarbībās, kāds viņam labums,ja turu viņu, bet viņš kliedz, kam tas ir labāk, ja 20 bērni to visu redz un dzird? Kā ir pareizi rīkoties, lai visi būtu ieguvēji un nāktu uz b/d, lai attīstītos un pilnveidotos, lai justos labi un gaidīti ? Laila.